Kā samazināt karstuma radīto stresu piena liellopiem?
Karstuma radītais stress negatīvi ietekmē govju labklājību un arī piena ražošanu. Tāpēc rīkojieties, pirms nav par vēlu! Mēs jums parādīsim, kā atpazīt simptomus, un sniegsim praktiskus padomus par to, kā dzīvniekiem ierobežot karstuma radīto stresu.
Kas ir karstuma radītais stress un kāpēc tas ir slikts dzīvnieku labturībai?
Jūsu govju normālā ķermeņa temperatūra ir apmēram no 38 līdz 39 °C robežās. Govis, tāpat kā motors, rada siltumu, kad tās ir “aktīvas”. Atgremošana, barības sagremošana un piena ražošana ir parastās govju darbības, kas rada siltumu. Bet tās absorbē siltumu arī no saules. Kad dzīvnieki vairs nespēs izvadīt siltumu svīstot vai elpojot, to ķermeņa temperatūra pārsniegs normālo līmeni un tie piedzīvos karstuma stresu.
Slaucamās govis, kurām ir karstuma radītais stress, pārtrauc ēst, jo atgremošana un sagremošana liek to ķermeņa temperatūrai paaugstināties vēl vairāk. Bet, pārtraucot ēst, samazināsies arī to saražotais piena apjoms. Govis, kurām ir karstuma radītais stress, ir neaizsargātākas pret slimībām un tām var atskriet teļi ar samazinātu svaru, kas, savukārt, būs vairāk pakļauti slimībām un vēlāk dzīves laikā dos mazāk piena.
Lieki piebilst, ka karstuma radītajam stresam ir liela ietekme uz produktivitāti.
Kas govīm izraisa karstuma stresu?
Karstuma stress galvenokārt rodas tad, kad dažas dienas ir ļoti augsta temperatūra - īpaši tad, ja naktī temperatūra neatdziest pietiekami, lai dzīvnieki varētu atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā liekā siltuma.
Atrašanās saulē karstajās dienās arī veicina govju “pārkaršanu”, jo tās absorbē saules siltumu. Ēnas trūkums ganībās veicina karstuma stresa rašanos saulainās dienās. Arī ventilācijas trūkums piena fermā vai liellopu kūtī var izraisīt mitruma un karstuma uzkrāšanos ne tikai pašā kūtī, bet arī dzīvniekiem.
Karstuma radītā stresa risks ir lielāks vājākiem dzīvniekiem. Jaunāki un vecāki dzīvnieki, grūsnas govis atnešanās laikā un liellopi, kuriem bijušas plaušu problēmas, ir jutīgāki pret karstuma radīto stresu. Tāpat arī tumšas krāsas govis - īpaši tad, ja tās atrodas tiešā saules gaismā.
Kā atpazīt karstuma radīto stresu govīm?
Visacīmredzamākais tiešākais karstuma stresa rādītājs ir govju ķermeņa temperatūra. Ja tās vairs nespēs izvadīt siltumu, to ķermeņa temperatūra paaugstināsies virs normālā līmeņa (no 38 līdz 39 °C).
Govis mēģinās izvadīt siltumu, elpojot un svīstot. Ātra elpošana ar atvērtu muti un izstieptu kaklu ir karstuma stresa pazīmes. Pieaugušu piena liellopu vidējais elpošanas ātrums ir no 40 līdz 60 ieelpām minūtē. Tādēļ, ja to elpošana palielinās līdz 100, jums ir jārīkojas.
Jūs karstuma radītā stresa ietekmi pamanīsiet arī ikdienas piena ražošanā, taču tikai ar divu vai vairāk dienu nobīdi. Piena izslaukuma samazināšanās ir tieši saistīta ar karstuma radītā stresa līmeni. Jo smagāks karstuma stress, jo lielāka ir negatīvā ietekme uz piena ražošanu.
Ko varat iesākt, lai ierobežotu karstuma radīto stresu un uzlabotu dzīvnieku labturību?
Pirmkārt, pārliecinieties, vai dzīvniekiem ir piemērota piekļuve ūdenim, lai rehidrētos (tie svīst, lai atdzistu, tieši tāpat kā cilvēki). Lai atvieglotu dzīvnieku stāvokli, ir jāsamazina temperatūras un mitruma līmeņi. Lūk, daži veidi, kā to panākt:
- Izvairieties no atrašanās saulē: ļaujiet lopiem ganīties ēnainās vietās vai arī turiet tos iekšā.
- Raugieties, lai kūtī nebūtu karstuma: izvairieties no siltumnīcas efekta, aizsedzot visus jumta logus.
- Izkliedējiet karstumu: radiet pietiekamu ventilāciju, izvairies no govju atrašanās cieši vienai pie otras.
- Atdzesējiet būvi: uzstādiet ventilatorus, smidzinātājus vai citas dzesēšanas sistēmas.
Jūsu govju piena fermas un liellopu kūts konstrukcija lielā mērā ietekmēs karstuma radītā stresa risku. Ir būtiski paredzēt pietiekamu ventilāciju, kā arī jumta segumu ar pareizajām termiskajām īpašībām. Eternit šķiedrcementa loksnes ir ideāls risinājums, kas siltumu saglabā ārā, jo to nevada un neuzsilst. Kombinējamās caurspīdīgās loksnes laiž cauri gaismu, bet to unikālais pārklājums atstaro sauli un ierobežo jebkāda siltumnīcas efekta rašanos.
Pavēstiet pasaulei par savu #myeternit projektu